Kā sagatavoties skatei? Neliela instrukcija ar mūsu diriģentes spilgtajiem izteicieniem, kurus fil! Ilze Borodkina, s!k! Dzintra, bija pierakstījusi mēģinājumos, skates priekšvakarā tika izsūtītīta kora e-pasta sarakstē:
“Dace [kora diriģente] šodien teica, ka labākais, ko mēs tagad, pirmsskates vakarā, varam darīt, lai sagatavotos pašai skatei, ir “aiziet mājās, atvērt notis un atcerēties, ko viņa pie tām notīm ir teikusi”.
Ja nu kādai ir aizmirsies, te vismaz daži punkti no tā, ko sen un pavisam nesen teikusi mūsu lieliskā diriģente, mūs izglītojot dziedāšanas jautājumos:
*) Nedrīkst te nevienu klausīties. Drīkst tikai uz mani skatīties un paniski baidīties.
*) Saprotiet vai nē, piekrītiet vai nē, mājiet ar galvām, lai es aizveros.
*) Beidziet runāt, citādi visu laiku ir tāds viegls tramvajs.
*) Veriet ātrāk vaļā. Kamēr tā skaņa atveras, viņa jau ir nosprāgusi.
*) Tā jūs tos astoņus pantus kā tādu mīklu arī nomīcīsiet. Piecpadsmit minūtes vienkārši jāmīca.
*) Jums tā skaņa jātaisa… nu tā, kā tie mazie… tie surikāti grauž. Nē, nu lielie droši vien grauž tā lēni. Kāmis, piemēram. Vai bebrs.
*) Meitenes, jūs tur uz skatuves mani izģērbsiet. Bet tik un tā jau uz mani neskatīsieties. Kā neskatās, tā neskatās…
*) Katrīna tā ātri aizgāja prom. Tā nav smuki. Vajag tā viltīgāk, lēnām izlavierēt. Pamazām krēslu pārlikt tuvāk durvīm.
*) Vieglāk tur, meitenes. No zariņa noņemams ir putniņš. Nevis kaķis. Resns.
Un galvenais, šovakar atcerēties, ka:
*) Piektdiena taču! Super! Rīt brīvdiena! Ā nē. Koncerts.”
You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 Both comments and pings are currently closed.
